Spānijas dienvidos atrodas vienīgā cilvēka radītā struktūra, kas no Starptautiskās kosmosa stacijas ir skaidri saskatāma ar neapbruņotu aci. Lai gan gadu desmitiem populārs ir bijis mīts par Ķīnas lielo mūri vai Ēģiptes piramīdām, realitātē tieši Almerijas siltumnīcu komplekss ir visuzkrītošākais objekts orbītā.
No kosmosa tas izskatās kā spoža, balta josla piekrastē, kas krasi izceļas uz apkārtējās ainavas fona. Šis neparastais skats ir radies nevis māksliniecisku ambīciju, bet gan praktiskas lauksaimniecības rezultātā.
Kāpēc “plastmasas jūra” ir tik labi redzama
Galvenais iemesls, kāpēc šī vieta piesaista astronautu uzmanību, ir milzīgā platība un izmantotie materiāli. Vairāk nekā 40 000 hektāru lielā teritorija ir pārklāta ar baltu polietilēnu. Šī plastmasas plēve ļoti spēcīgi atstaro saules gaismu, radot žilbinošu efektu. Ja citas būves bieži vien saplūst ar dabisko vidi, tad šī spožā josla burtiski “lec acīs”.
Astronauts Pedro Duke jau 2007. gadā apstiprināja, ka šis objekts ir unikāls savas pamanāmības ziņā. Atšķirībā no vēstures pieminekļiem, siltumnīcas veido nepārtrauktu, vienmērīgu virsmu. Tieši šis lielais un vienlaidus laukums ir izšķirošais faktors, kas ļauj to saskatīt no simtiem kilometru augstuma bez palīgierīcēm.
Mīti par piramīdām un Ķīnas mūri
Daudzi joprojām tic, ka no kosmosa var redzēt Ķīnas lielo mūri, taču patiesībā tas ir gandrīz neiespējami. Mūris ir celts no materiāliem, kas pēc krāsas un tekstūras līdzinās apkārtējiem kalniem un zemei. Bez īpaša aprīkojuma un jaudīgiem objektīviem tas vienkārši saplūst ar dabu.
Līdzīgi ir ar Gīzas piramīdām vai Dubaijas mākslīgajām salām. Astronauti tās var nofotografēt, izmantojot profesionālas kameras ar spēcīgu pietuvinājumu, bet ar parastu redzi tās orbītā nav izceļamas. Almerijas siltumnīcas šajā ziņā ir izņēmums, jo tās neatdarina dabu, bet gan spītīgi atstaro gaismu atpakaļ kosmosā.
Almerijas reģions dabiski ir ļoti sauss un karsts, gandrīz kā pussala tuksnesī. Tomēr vietējie lauksaimnieki ir spējuši šo skarbo vidi pārvērst par Eiropas nozīmīgāko dārzeņu audzēšanas centru. Siltumnīcas palīdz kontrolēt temperatūru un aizsargā augus no sāļā jūras vēja.
Lai taupītu ūdeni, šeit plaši izmanto pilienveida apūdeņošanu un hidroponiku, kas ļauj audzēt ražu bez parastās augsnes. Tas ir ļoti efektīvs modelis, kas ļauj saražot milzīgu daudzumu pārtikas apstākļos, kur nekas cits neaugtu. Šī sistēma nodrošina, ka Eiropas veikalos tomāti, pipari un gurķi ir pieejami arī ziemas mēnešos.
Ietekme uz vietējo klimatu un vidi
Interesanti, ka milzīgais plastmasas pārklājs ir mainījis ne tikai ainavu, bet arī vietējo temperatūru. Tā kā baltā krāsa atstaro siltumu, Almerijā ir novērots neparasts fenomens – kamēr citur Spānijā kļūst karstāks, siltumnīcu rajonā temperatūra ir nedaudz pazeminājusies. To zinātniski sauc par albedo efektu.
Tomēr šim progresam ir arī sava ēnas puse. Milzīgais plastmasas daudzums rada atkritumu problēmas, un zinātnieki meklē veidus, kā radīt videi draudzīgākus materiālus. Arī intensīvais ūdens patēriņš tik sausā reģionā rada pastāvīgas diskusijas. Sistēma, kas sākās pagājušā gadsimta vidū kā vienkāršs mēģinājums pasargāt stādus no vēja, tagad ir kļuvusi par globāla mēroga fenomenu ar saviem ieguvumiem un izaicinājumiem.
